Audriņu traģēdijas piemiņas pasākumi 2017

Par karu negribas runāt

Bet tas notika karā…

Kad uzpūta vējš

Gaisā pacēlās bijušā ciemata pelni

Sēdēja vīri un sievas

un nerunāja nekā – 

Dienā viņi

Dzimto pavardu krāsmatas glāstīja?

Un zeme

Ar nepļauto auzu salauztiem stiebriem

Par kaut ko lielu un mīļu,

Varbūt par nākošo pavasari

Tiem stāstīja.

(O. Vācietis)

 

Laikā no 1942.gada 2. līdz 4. janvārim vācu okupācijas varas soda ekspedīcijas laikā tika nošauti 235 Audriņu sādžas iedzīvotāji un pati Audriņu sādža nodedzināta.  Karš ir viens no veidiem kā cilvēce risina sarežģitas problēmas daudzu gadu tūkstošu laikā.Karš atņem dzīvības tūkstošiem cilvēku. Jebkurš karš ir tragēdija. Tikai cilvēki par to aizmirst. Un tā akārtojas.

Mūsu pienākums ir atcerēties par 1942.gada notikumiem, nodot mūsu zināšanas un piemiņu jaunākajām paaudzēm. Kamēr mēs atceramies  – ir cerība, ka mūsu zemē karš neatkārtosies.

…Šī smilts, šī zāle, kur stāvam, ir svēta:

Šai zemē reiz asins sēkla ir sēta.

Ar lūpām pie svētās zemes lai slīgstam:

Mēs jūtam sirdīs to sēklu sev dīgstam…